Miofasciālie trigerpunkti ir mazi kontrakcijas mezgli, kuri attīstās muskulī, kad tas ir savainots vai tam ir bijusi pārāk liela slodze. Normā, muskuļu aktivitātei būtu jāstrādā kā pumpim, pārmaiņus saraujoties un atslābinoties, kas palīdz sirdij cirkulēt asinis cauri mazajiem kapilāriem, kuri apgādā muskuļus ar asinīm.
Tiek uzskatīts, ka kontrakcijas mezgli (trigera punkti) var aizspiest kapilārus un būtībā pārtraukt asins plūsmu kādā noteiktā ķermeņa zonā. Skābekļa trūkuma un vielmaiņas nevajadzīgo gala produktu uzkrāšanās izraisa vēl intensīvāku muskuļu šķiedru saraušanos. Kad noteikts skaits kontrakcijas mezglu ir izveidojies, tie kļūst par miofasciālajiem trigera punktiem (att.).

Mūsdienās trigerpunkti var skart gandrīz jebkura vecuma cilvēku, un var izraisīt stīvumu un izstrotas sāpes muskuļos. Vēl bez sāpēm tie var izraisīt nejūtīgumu, tirpšanu, vājumu, normālas amplitūdas kustību trūkumu, reiboņus, sliktu dūšu.

Tie arī var izraisīt attālināto sāpju gadījumu – sāpošā vieta ķermenī atrodas attālināti no disfunkciju izraisījušā punkta/orgāna. Piemēram, trigerpunkti kakla muskuļos var atsaukties uz galvas sāpēm vai sāpēm aiz acīm – klasiskās saspringuma galvassāpes.

Kāpēc tie veidojas?

• ilgstoša statiska poza (piem. sēdošs darbs)
  • psihoemocionālie faktori (stress, bailes u.c.)
  • stājas traucējumi
  • muskuļa dinamiska pārslodze
  • muskuļu vājums
  • mazas intensitātes muskuļa darbs, kas veidojas laika gaitā
  • samazināta aktīvā stabilitāte, kas veicina aizsargājošu muskuļu un saišu saspringumu